Mariona sala

Mariona sala
Marion Island
Mariona salas satelītaina
Mariona sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Indijas okeāns
Koordinātas	46°54′S 37°44′E
Arhipelāgs	Prinča Edvarda salas
Platība	290 km²
Garums	25 km
Platums	18 km
Krasta līnija	72 km
Augstākais kalns	Maskarēna smaile 1242 m
Administrācija
Dienvidāfrika
Province	Rietumkāpa
Lielākā pilsēta	Marionailenda
Demogrāfija
Iedzīvotāji	20-50 (2007)

Mariona sala (angļu: Marion Island) ir vulkāniska sala Indijas okeāna dienvidrietumos, lielākā no Prinča Edvarda salu grupas salām. Administratīvi pieder Dienvidāfrikai un ietilpst Rietumkāpas provincē. Salas augstākā virsotne Maskarēna smaile (1242 m vjl) ir aktīvs vulkāns, pēdējās aktivitātes novērotas 2004. gadā. Salā nav patstāvīgo iedzīvotāju, kopš 1947. gada tiek uzturēta Marionailendas pētniecības stacija.

Salu 1663. gada 4. martā atklāja holandiešu jūrasbraucējs Barends Barendsons Lams un nosauca par Mersevēna salu (Maerseveen-eiland) par godu savam kuģim Maerseveen. Lams salas atrašanās vietu atzīmēja diezgan neprecīzi un 1772. gada 13. janvārī to no jauna atklāja franču jūrasbraucējs Marks Žozefs Marions di Frens un nosauca to par Esperansu (Ile de l'Esperance), bet vēlāk tā tika pārdevēta viņa vārdā.

1908. gada oktobrī salas ziemeļu krastā 70 norvēģu roņu mednieku kuģa Solglimt avārijā cietušie izveidoja ciematiņu, par būvmateriāliem izmantojot no grimstošā kuģa izglābtos kokmateriālus un krastā izskalotos kokus. Pēc diviem mēnešiem jūrnieki tika izglābti un nogādāti Dienvidāfrikā. 1912.—1913. gadā šis ciemats vēlreiz kalpoja par pavērumu kuģa katastrofā cietušajiem, šoreiz no Keiptaunas kuģa Seabird. 1948. gadā salas ziemeļaustrumos tika izveidota Dienvidāfrikas pētniecības stacija Marionailenda.